Ceturtdiena, 2024-Marts-28, 17:40
Sveicināti Viesi | RSS
Sākums | Blogs | Reģistrācija | Ieeja
Ieejas forma
Login form
Meklēšana
Kalendārs
«  Oktobris 2008  »
P.O.T.C.P.S.Sv.
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Mūsu aptauja
Jūs esat kaut reizi ēduši krēķus???
Atbilžu kopskaits: 15
Mini-čats
200
Tag cloud
Jaunumi
Statistika

Kopā onlainā 1
Viesi 1
Lietotāji 0
Mans blogs
Sākums » 2008 » Oktobris » 3 » Annika un Dejotājas mistērija.
Annika un Dejotājas mistērija.
18:04
2.daļa.
Vērtīgā zīmīte.

Pēc pāvu atgriešanās ,Rožu lapu ģimene kļuva tāda, savādāka. Tā kļuva atvērtāka, draudzīgāka. Piena pārdevējai vairs nebija jānopūlas pa nakti, lai izdomātu kādu joku, ko no rīta pastāstīt drīmajai Gabrielai Rožlapai, Arturam Rožlapai, vai kādam citam no viņu ģimenes. Protams, Ka pazūdot pāviem, visi bija satraukti.
Bet pagāja laiks, un Rožlapu ģimene starpgadījumu aizmirsa. Bija jau arī laiks, jo Annikai jau bija jāpošas skolai, un varēja tikai traucēt, ja kāds sēdētu, un vēl atgūtos no pēkšņās pāvu parādīšanās.
Annika bija priecīga. Nu viņa taču varēs sevi saukt par piektklastnieci! Ak... Un vēl nāks klāt jaunas stundas... Nu bet ša vai tā, savus mīlulīšus viņa neaizmirsīs.Annija jau ies trešajā klasē. Arī viņa ir laimīga. Viņai gan nekas liels nemainīsies.
"Annika, ko tu tur tik ilgi čammājies? nāc lejā! mēs nepaspēsim aiziet pie šuvējas!' Pēc piecām minūtēm, lai gan saģērbusies dienas drēbēs, bet miegaina pa trepēm nokāpj Annika:"Kur mēs iesim? man vēl jāpabaro dejotājs un Aktrise, tad vēl Karolīna un Karolīns. Un es vēl neesmu paēdusi brokastis!" "Meitiņa mīļā! Mēs ejam izņemt tavu skolas tērpu! ko, tu pirmajās septembrī plika iesi uz skolu? nē taču! tā kā beidz muldēt un sēdies pie galda!"Annikas mamma laikam ļoti uztraucās, jo visu laiku, žestikulēja, un sita ritmiku ar labo un kreiso kāju pārmaiņus."Liecies taču mierā Gabriela! Bērns taču tikko pamodās, bet tu jau sāc ar savu muldēšanu!" Arturs protestēja pret sievu." Ak tad es ar savu muldēšanu, ja? ES? Es, cienījama dāma, ļoti pieklājīga, jauka, patīkama persona, bet tu saki ka ES ar savu muldēšanu? Jāsmejas pilnīgi!" Un Gabriela pasmīnēja, un atsāka žestikulēt, jo runājot to nezkapēc bija pārtraukusi."Starpcitu, meitiņ, Kāpēc tu kāmīšus nevareji pabarot tad kad baroji pārējos dzīvniekus?"Arturs pievērās iepriekšējajai tēmai:"Un ja tu viņus baroji tagad, tad kādēļ, tu pārējos dzīvniekus nevari pabarot tad kad baro kāmīšus?" Bet atbildi viņš nesaņēma, jo Annika jau bija izgājusi."Artur, tu taču zini, ka Annikai tie tavi jociņi nepatīk! viņai vairs nav Annijas vecumā, ka visam notic! Viņa labi zin, ka tu zini atbildi uz savu jautājumu."Un pateikusi savu sakāmo, Annikas mamma paķēra lietussargu, un izgāja.
Pēc pāris minūtēm Annika ar savu mammu jau bija pie šuvējas. Šuvēja bija laipna, Garmataina sieviete. Viņa bija tāda pati kā Annikas mamma, ja neskaita, ka Šuvējas[vārdā Gerberas]Mati bija nedaudz čirkaināki kā Annikas mammai. Bet tā viņām bija vienāda balss, un vecums arī. Ja abas salika kopā viņas nevarēja atšķirt. Un arī atsevišķi nevarēja. Tajā brīdi kad abas jaunkundzes ienāca, viņa glaudīja savu kaķi, Prūsiju. Tas bija vienīgais kas viņai bija palicis. Viņa dzīvoja te, un viņai nepiederēja vairāk, kā viņas apģērbs un kaķis."Sveikas! Jūs laikam atnācāt pēc savas skolas formas? te tā ir, uz galda!' Gerbera ierunājās savā skanīgajā balsī.Annika žigli paķēra maisiņu ar savu jauno apģērbu. Tad viņa pienāca klāt ģerberai, un čukstus teica:"Gerberas tante, es jums iedošu vienu zīmīti! Bet laset tikai tad, kad mēs jau esam nogriezušās! Un nevienam svešam neko nestāstiet! labi? Nevienam, nevienam!Tad kā būs? neteiksiet?" "Nē... bet ja drīkst zināt kas ir
šajā lapiņā?"Gerbera tikpat klusi vaicāja, pie reizes ielikdama lapiņu kabatā."Izlasiet!' Annika teica, un žigli izgāja laukā. Viņai sekoja mamma. Kad viņas pagāja tālāk, Annika palūkojās atpakaļ un varēja redzēt ka Gerbera taisās lasīt, tāpēc lai neradītu liekas aizdomas, turpināja iet neskatoties atpakaļ."Ko jūs tur sačukstējāties ar Gerberas tanti?' Annikas mamma vaicāja Annikai."Ai, neko īpašu. Es tikai teicu, lai apskatās jauno iznākušo avīzi un man pasaka kā bija.Man gan liekas ka tur tikai kaut kāds sviests ir.' Annika teica, un Viņas mamma nolēma neko neiebilst.
Kad viņas abas bijā pie mājām, pie vārtiem Anniku jau gaidīja Signija.Tā jautājoši lūkojās uz Anniku.''JĀ, es tūlīt nākšu!"Annika noteica.
Pēc pāris minūtēm abas meitenes jau pastaigājās pa parku. Signijai līdzi bija viņas kaķis. Kādu laiku viņas gāja tā klusēdamas. Tad Signija laikam atcerējās ko gribējusi teikt:"Klausies, tu iedevi Gerberas kundzei to lapiņu, ko?" "Jā! Es domāju ka viņa būs šokā! Iedomājies, kā tu rīkotos, ja saņemtu lapiņu no savas Mātes? Kurā rekstīts ka tu esi kādas apmeklētājas mātes māsa? Es personīgi būtu ŠOKĀ! bet tu?"Annika vaicāja?"Es arī!" Signija piekrita.'Eu! skaties, tu viņa nāk! esam mierīgas! Kas zin, ko viņa teiks?"Signija teica. Tiešām. Viņa tur nāca. Smaidot līdz ausīm. Pamanījusi meitenes, tā iesaucās un apsēdās uz soliņa, tā aizinot meitenes piesēst. Meitenes pieņēma uzaicinājumu.Pēc īsa klusuma brīža Gerbera teica:"Annika, es izlasīju tavu zīmīti. Tad es uzreiz steidzos pie tavas mammas.Kad es to pateicu tavai mammai, viņa sākumā neticēja, bet kad es parādīju to zīmīti, viņa kaut ko atcerējās, un teica, ka tiešām, mamma viņai teikusi kaut ko par māsu, bet viņa laidusi gar ausīm un nav ticējusi. Bet tagad viņa saprot ka mamma nav melojusi. Jā, viņas mamma esot viņu atdevusi audžu vecākiem, jo neesot spējusi apmaksāt. Zīmītē, viņa saka, ka tad kad viņa nomirs, viņa būs laimīga ja zinās ka meita viņai piedevusi. Un es piedodu jo tā bija tikai apstākļu sakritība. Ak.....Bet tagad es varēšu pie jums dzīvot. Ievākšos ar savu kaķīti. Ceru ka mani pieņemsiet!" Runājot Gerberai bija izkaltusi mēle un vinai vajadzēja padzerties. Bet viņas bija dvīnes!!! Annika bija ļoti, ļoti laimīga. Naktī viņa vēl ilgi negulēja, jo pārunāja dienas notikumus ar Signiju kas bija palikusi pa nakti. Viņas abas nosprieda, ka diena ir izdevusies.

Gaidiet nākamo sēriju!
Pretenzijas, vai to ko vēl ielikt pasakā rakstat komentos! PALDIES! ceru ka patīk!

Skatījumu skaits: 540 | Pievienoja: bižele | Reitings: 0.0/0 |
Komentāru kopskaits: 3
3 bižele  
0
Nu paldies... Tiešām izlasīji? wink

2 Dinucīte  
0
Patīk gan smile

1 bižele  
0

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Copyright MyCorp © 2024