Annika ir desmit gadus veca meitene.Viņai ir gaiši brūni, cirtaini mati. Viņai ļoti patīk darboties kā virtuvē, tā pie dzīvniekem un dārzā. Annikai ir desmit dzīvnieciņi. Kāmīši.Pareizāk sakot, džungārijas kāmīši. Karolīna un Karolīns. Un viņu bērniņi.Aktrise un Dejotājs. Karolīna un Karolīns, Tāpat kā Aktrise un Dejotājs, ir lieli draugi. Labākie draugi. Neskaitot šos četrus, Viņai ir vēl Kaķene Ošņa un Runcis Ķepiņš. Abi arī ir lieli draugi. Vēl ir trīs suņi. Džims, Bella un viņu kucēnīte - Sārtīte. Pats pēdējais no šī palielā pulka ir - Lapsiņa Roze. Annika ar mammu, tēti un māsu Anniju Rožulapu dzīvo laukos.Annikas mammu un tēti sauc Arturs un Beatrise. Annijai ir tikai astoņi gadi. Laukos viņiem pieder govis, zirgi, cūkas aitas, vistas, un citi zvēri. Annikai no tiem mīļotākie ir - Ķēve Mirdza, Truši - Annalīze, Ansis un Annelīze - rušu mamma tētis un meitiņa, un visbeidzot - Jēriņs Sprodziņš, Vistiņa Klukste, Gailītis Kikerīga un Cālīši - Cipiņa, Capiņa, Čiepiņa, Čiepiņš, Capiņš un Cipiņš. Annika ļoti mīlēja visus savus dzīvnieciņus, jo iepriekš nosauktie lauku zvēri arī bija viņas. Annikai bija arī draudzene - Signija.Tai bija desmit gadi, tāpat kā Annikai. Signijai bija Tumši blondi, viļņaini mati. Arī viņai bija mīlulīši - Divi kaķi. Mjūrela un Husbands. Viņa ļoti mīlēja savus kaķīšus. Vēl Signijai Signijas laukos bija Mīlulītes - trīs baltās pelītes, trīs baltās žurciņas un trīs kāmīši. Tris baltās pelītes sauca - Betiņa, Betīts, Beta. Trīs baltās žurciņas sauca - Klusīte, Čukstītis, Pīkstīte. Bet trīs baltos Džungārijas kāmīšus sauca - Sniedzīte, Sniedziņš un Kreimenīte.Viņi visi bija mammas un tēti ar bērniem. Kādudien, kad Annika spēlējās ar Sprodziņu, viņai klāt pieskrēja Signija."Klausies, brīnišķīgi jaunumi! Atlidojuši, Mūsu pāvi! mūsu pāvi kurus mēs tik ilgi meklējām, un domājām kad tos nokodusi kāda meža lapsa!" "ko??!"Annika iesaucās:"Tas nevar būt! Mūsu pāvi!Mana Sinjorita un Donžuāns ar Misiju! Tava Krāsņā ar Krāšņo un skaistulīti! Ak dievs! Kur viņi ir? Vai viņiem nav atgadījies kas ļauns?' Tomēr viņiem nebija atgadījies kas ļauns, kā Signija teica. Pēc dažām minūtēm Annija un signija jau kampās ar milzu krāšņajiem putniem. '"Mammu!"Iesaucās Annika kad bija ieskrējusi mājā."Mammu! Sinjorita un Donžuāns, Misija! Viņi... Viņi...""Ak, meitiņ, es zinu ka tu viņus atceries, bet tur nekā nevar darīt!""Ak, nē taču mammu! Viņi ir pagalmā! Sveiki un veseli!" Pēc dažām minūtēm visi mājinieki un zvēri bija inākuši pagalmā un kampa, uzlūkoja Krāšņos putnus. Tā kā Annika bija iemācījusi agrāk viņus runāt, un saprast kad citi kko saka, viņa teica:''Svecināti! Kur tad jūs bijāt tik ilgi? Senjorita, vai Misijai viss labi?" Un Sinjorita, Donžuānam un Misijai pārtraucot stāstīja, kā viņi apmaldījušies, kad ķēruši tauriņus, un kā uztraukušies, un tikuši gandrīz lapsām un medniekiem nagos. Kā pavadījuši naktis nepazīstamā mežā, un tikai pēc diviem mēnešiem saskatījuši ceļu mājup. Kad stāsts bija galā, Annika teica:"Tad jau jums laikam gribas ēst!"Un ieveda pāvus mājā un paēdināja ar siltu pienu un garozām.
Gaidiet nākamo nodaļu! Tā būs pēc nedēļas! Ja kādam būs vēlēšanās, ievietošu ātrāk! Paldies, ceru ka patika. Minnija.
